Mārtiņdiena – kā latvieši svin ziemas atnākšanu

10.11.2017
1

Senie latvieši Mārtiņos vai Mārtiņdienā atzīmēja lauku darbu un ganu laika pabeigšanu. Saskaņā ar saules kalendāru, 10.novembris iekrīt tieši pa vidu starp rudens saulgriežiem (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem).

Leģendas par to, kā Mārtiņdiena ieguva savu vārdu, stāsta dažādi. Viena no leģendām vēsta, ka šī diena tika nosaukta par godu Romas karavīram, kuram bija vārds Martinus. Viņš dzīvoja vēl pirms baznīcu reformācijas 16.gadsimtā un bija atdevis savu mēteli salstošam nabagam. Vēlāk Martinus uzzināja, ka šis bezpajumtnieks ir bijis pats Jēzus. Leģenda arī stāsta, ka Martinus nevēlējās kļūt par bīskapu un slēpās vistu kūtī. Tomēr vietējās draudzes cilvēki viņu atrada pateicoties troksnim, ko sacēla putni. Tāpēc latviešu Mārtiņdienas tradīcijas nav saistītas tikai ar zirgiem un drēbēm, bet arī ar mājputniem un Mārtiņbērnu staigāšanu.

Senie latvieši ticēja, ka ja Mārtiņdienā zirgu stallī nokauj gaili, ziemā neslimos zirgi. Savukārt, jaunas meitenes pirms gulētiešanas atstāja savus brunčus istabas vidū, jo ticēja, ka vīrietis, ko viņas redzēs savos sapņos, viņas apprecēs. Šajā dienā nedrīkstēja strādāt, vismaz smagus lauku darbus, jo tiem bija jābūt pabeigtiem līdz Mārtiņdienai. Nebija ieteicams pat adīt.

Mārtiņdiena ir bagātīgās ražas svētki. Tie tiek svinēti laikā, kad nekā netrūkst. Tāpēc nav brīnums, ka vakariņu galds ir pilns ar gardumiem jebkurai gaumei. Gailis vai vista, bez šaubām, ir galda karaļi. Kaut gan ir pieņemts domāt, ka Mārtiņdienas galda galvenais ēdiens ir cepts zoss, tomēr latviešiem tas vienmēr ir bijis gailis. Šīs dienas devīze ir – jo vairāk, jo labāk. Maize, speķa pīrādziņi, sautēti saknes dārzeņi (burkāni, kāļi, bietes), zirņi, asinsdesa, pankūkas, kartupeļu pikas, biezpiens, medus, medalus, sulas, cūkgaļas ēdieni, karaša – jūs varat izvēlēties visu, ko sirds kāro. Mārtiņdienā godina sātīgo un garšīgo ēdienu svētkus!

Senie latvieši ticēja, ka pēc tā, kādi laika apstākļi ir Mārtiņdienā, var noteikt, kāda būs ziemā.

Ja Mārtiņa diena jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.

Ja Mārtiņa diena ir miglaina, tad ziema būs silta.

Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

Ja Mārtiņa dienā sniegs uz jumtiem, būs gara ziema.

Ja Mārtiņdienā zosis iet pa ledu, tad Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni.

Ja Mārtiņdienā zosis staigā pa dubļiem, tad Lieldienās tās ies pa ledu.

Mārtiņdienas tradīcijas ir pazīstamas ne tikai Latvijā. Vairākas Eiropas valstīs arī atzīmē šo dienu. Piemēram, vācieši šos svētkus dēvē par Martinstag, angļi – par Martinmas, zviedri – par Mårtensafton, dāņi – par Mortensdag, somi – par Martinpäivä, igauņi – par Mardipäev. Kopš Viduslaikiem šie svētki bija cieši saistīti ar zirgu kultu un bruņiniekiem. Austrijā, Vācijā un Nīderlandē šis dienas vakarā bērni staigā ar svecēm un laternām, bet pie vakariņu galda pasniedz ceptu zosi.

Ēst – est.lv novēl jums priecīgus svētkus un garšīgus ēdienus jūsu galdā!